Maizi cepam līdzīgi kā to darīja 12. gs. Latvijas teritorijas reģionā. Mainās maiznieki un graudu kūltūras, bet tradīcijas nemainās! Maizes klaipus veidojam ar rokām un liekam uz koka lizes. Cepšana notiek mūrētā klona krāsni, ko kurinām ar malku. Miklu ieraudzijām ar dabīgo ieraugu. Iesākumā miltus plaucējam un tad plaucējumu ieskābējam. Process ilgst vairākas dienas un šajā laikā maizei rodas tās lielā uzturvērtība - B un PP grupas vitamīni, neatkārtojamas garšas un smaržas īpašības. Maizi griežam gabalos, šķēles ne. Kukuļi lieli, vesels diviem par daudz, kaut gan maize glabājas ilgi vairākas nedēļas. Pārbaudīju pats un mani klienti. Kāpēc negriežam šķēlēs? Šķēlēs negriezta maize:
daudz ilgāk uzglabājas,
- tai ir labāks aromāts,
- griežot maizei pievērs uzmanību, pievērs uzmanību tam ko ēd,
- tā ir lētāka (kārtīgas rudzu maizes griešana izmaksā gandrīz tik pat cik cepšana)
Padomā par to!
Atpakaļ uz sākumu